Intervija laikrakstā "Kurzemes Vārds", 18. augustā, 2017

Pilns raksts šeit:

Ārstē ar dūrienu kaulā


Radio intervija " Kurzemes radio" , 11.maijā, 2017

http://www.kurzemesradio.lv/arhivs/

Sadaļā:  Aktuālā intervija Pie Mums Kurzemē, 11.maija intervija

Radio intervija " Kurzemes radio" , 11.maijā

Osteorefleksoterapijas metodes pielietojums osteoartrītu ārstēšana

Osteorefleksoterapija (ORT) ir kaulu sensorā sistēmas kairinājums kura rezultātā veidojas neirohumorāls reflekss ar lokālu un sistēmisku ārstniecisku efektu. Ārstniecisko un arī reģeneratīvo efektu rada baroreceptīvs kairinājums, ko izraisa ar spiedienu ievadot fizioloģisko šķīdumu kaulā. Tā rezultātā endogēni tiek ierosināta un prolongēti uzturēta arī kaulu cilmes šūnu pavairošanās un diferencēšanās aktivācija.

Kaulu sensorā sistēmas (KSS) trīskāršajam kodam jeb ORT darbības neirohumorālajam un reģeneratīvajam darbības mehānismam ir būtiska nozīme, nodrošinot KSS līdzdalību organisma somātisko, veģetatīvo, psihisko u.c. funkciju un dzīvības procesu regulācijā. ORT izmanto slimību, traumu, novecošanās, skeleta nepietiekama noslogojuma vai pārslodzes apstākļu izraisīto funkciju un dzīvības procesu traucējumu novēršanai un ārstēšanai  nelietojot medikamentus.

ORT plaši izmanto osteoartrīta (OA)ārstēšanā,  tai skaitā ceļa locītavas OA gadījumos. Pamatā indikācija ir deformējošs OA ar sāpju sindromu.

Lai izvērtētu ORT efektivitāti tika apkopoti prakses rezultāti par visiem ceļu locītavas OA ārstēšanas gadījumiem laika posmā no 2007 līdz 2011 gadam.

  • Kopumā ārstēto pacientu skaits -  469, attiecīgi pa gadiem - 71 (2007), 114(2008), 109 (2009), 88 (2010) 87 (2011)
  • Kopējais apmeklējumu skaits – 2134
  • Vidējais apmeklējumu skaits vienam pacientam –4,5

 Detalizētāk analizējot metodes efektivitāti ceļu locītavu OA ārstēšanā tika apkopoti  2011 gada rezultāti:

  • Tika ārstēti 87 pacienti (mediānais vecums 68, 42-86, 75% sievietes)
  • 68 pacientiem pilns kurss (4-5 reizes) kuriem panākta remisija ilgāk par gadu
  • 4 pacienti griezušies atkārtoti pēc remisijas, kas bija vidēji 2-4gadi.
  • 3 pacienti nosūtīti uz papildizmeklēšanu, kas noslēgusies ar menisku operāciju
  • 11 pacientiem tikai viena manipulācija, par kuriem nav datu,metode iespējams bez efekta.
  • 1 pacientam (3 reizes) - bez uzlabošanās

 Secinājumi:

  • Osteoterapija  panāk sāpju sindroma samazināšanās līdz pilnīgai izzušanai.
  • Kustību apjoma uzlabošanās ceļa locītavās (vidēji pēc 3-4 manipulācijām)
  • Atteikšanās no pretsāpju medikamentu lietošanas
  • Tūskas mazināšanās līdz izzušanai
  • Dzīves kvalitātes uzlabošanās
  • RTG izmeklējumos dažos gadījumos vērojamas ceļu locītavas spraugas paplašināšanās

 Novērojumi:

—  Remisija ir individuāla, atkarībā no pacienta vecuma, deformāciju pakāpes. Vidēji 2 līdz 4 un vairāk gadi.

—  Ārstēšanas rezultāti spilgtāki un ātrāki, ja pacients nav ilgstoši lietojis nesteroīdos pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus (NSPL)

—  Metodes efektivitāte lielāka pie agrīnām izmaiņām locītavā – īsāks kurss un ilgāka remisija

—  Efektivitāte lielāka pie augstākas līdzestības


“Kāpēc lielveikali var, bet medicīnas nozare nevar?” "Saldus Zeme", 22. novembrī, 2016


Ārsts osteorefleksoterapeits MARĢERS FUNKA savu ikdienu nevar iedomāties bez virtuālā biroja un uzskata, ka e-veselības ieviešana var būtiski atvieglot ārstu ikdienu.

Viņš uz interviju atnāk ar datoru un nodemonstrē, kā strādā, — ievadot pacienta personas datus, parādās informācija par viņu — kāda diagnoze, cik reižu nācis, kādas manipulācijas katrā vizītē veiktas. “Ar datorprogrammu “Ārsta birojs” strādāju jau desmit gadu. Līdztekus pacientu katalogam tā man palīdz arī apkopot citus datus par savu darbību, piemēram, apmeklējumu skaitu noteiktā laika periodā, iegūt statistiku par diagnozēm, pacientu grupām, finansēm,” stāsta M. Funka. “Tā kā man ir privātprakse un pagaidām neesmu noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, nav bijis vajadzības izmantot vēl citus pakalpojumus, ko nodrošina šī programma, piemēram, talonu noformēšanu, taču, attīstoties e-veselības pakalpojumam, redzu daudz priekšrocību, lai būtu līgumattiecībās ar valsti. Pirmām kārtām — informācijas apmaiņai. Tas, ko pagaidām piedāvā Veselības ministrija, — e-darbnespējas lapa un e-receptes — ir tikai maza iespējamo ieguvumu daļa.”

Ārsts piekrīt, ka sākumā jāievingrinās ar datoru strādāt, taču tas bijis vajadzīgs visdažādāko profesiju cilvēkiem, un viņi iemācījušies un pieraduši. “Daudzi ārsti turpina visu rakstīt ar roku un izvairās mācīties. Kad darba darīšanās eju pie ģimenes ārstiem, bieži redzu, ka viņiem kabinetā datora nemaz nav,” viņš ievērojis. “Kad prasība kļūst obligāta, viņi protestē, aizbildinoties ar pacientu interesēm. Bet medicīnas nozare attīstās tāpat kā jebkura joma, ir jāmainās arī mediķiem. Par e-veselību runāts tik sen, ka bija laiks gan iemācīties, gan ievingrināties tā, lai datu ievadīšana datorā neizņemtu vairāk laika nekā rakstīšana ar pildspalvu. Diemžēl arī valsts iestādes grēko, liekot ierakstus dublēt pacienta kartītē, tas neveicina pāreju uz datoru lietošanu.”

Par vienkāršāko piemēru M. Funka min lielveikalus, kas izsniedz pircējiem lojalitātes kartes, tajās glabājas informācija par pirkumiem iztērētajām summām. “Kādēļ līdzīgas kartes nevarētu būt arī pacientiem par vizītēm pie ārstiem, saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem? Ja nekā vairāk, tad vismaz gada beigās šos datus varētu izmantot Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksai, un cilvēkiem nebūtu visu gadu jākrāj čeki un kvītis. Informācijas tehnoloģiju ziņā veselības aprūpes nozarē ir akmens laikmets,” viņš vērtē.

Bet vislielākais ieguvums no pilnvērtīgi izmantotas e-veselības sistēmas būtu operatīva informācijas pieejamība un apmaiņa. “Ja, ievadot paroli, ārsts varētu saņemt informāciju par citu speciālistu konsultācijām, izmeklējumiem, viņš gūtu pilnīgāku priekšstatu par pacientu un, iespējams, spētu viņam labāk palīdzēt. Turklāt nedublētos izmeklējumi, kad dažādi speciālisti sutā uz vienām un tām pašām pārbaudēm. Tā arī labāk varētu kontrolēt, un tiktu ietaupīti veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi, jo, šķiet, nevajadzīgiem izmeklējumiem tie tiek tērēti ļoti daudz.”

M. Funka pārliecināts, ka e-veselību vajadzēja ieviest jau daudz agrāk un ka strikti noteikti termiņi būtu efektīvākais veids, kā izmaiņas panākt; jo vairāk tādēļ, ka par tām bija zināms gadiem iepriekš. “Jo smagnējāka dokumentu aprite, jo nepārskatāmāka sistēma, un, kā zināms, miglā var daudz ko noslēpt,” ārsts piebilst.

"Saldus Zeme", Otrdiena, 22. nov., 2016. DAINA MARCINKUS



Raksts portālā delfi.lv, 1.marts, 2009


Pēdējos gados zinātnieki atklājuši vēl vienu pozitīvu šīs metodes aspektu. „Ārsti arvien vairāk runā par cilmes šūnu labvēlīgo ietekmi uz veselību un organisma atjaunošanos. Izrādās, ar katru dūrienu kaulā mēs atbrīvojam cilmes šūnas, tīri mehāniski tās iespiežam asinsritē. Tās var salīdzināt ar leikocītiem, kas virzās turp, kur ir iekaisums. Ir pieņēmums, ka arī cilmes šūnas dodas uz to ķermeņa vietu, kur ir kādas problēmas, un tās novērš. Profesors Jankovskis, kuram tagad ir 87 gadi, kopā ar biologiem sācis jaunu pētījumu par cilmes šūnām."

Pilnu interviju lasiet šeit



Intervija laikrakstā " Kurzemes vārds", 1.marts, 2006


MARĢERS FUNKA,
ārsts traumatologs – vispirms Alsungas, vēlāk Saldus slimnīcā,
specializējies osteorefleksoterapijā,
bijis Saldus rajona slimnīcas galvenā ārsta vietnieks,
10 gadus strādājis Latvijas Sarkanā Krusta Saldus komitejā.

Jādomā, ka nebūs daudz cilvēku, kas pilnīgi neko nezina par adatu terapijas metodi, ko izmanto visdažādāko slimību ārstēšanā. Taču nebūs daudz cilvēku, kas zinās kaut ko par ārstēšanas metodi, ko sauc par osteorefleksoterapiju. Dakteris MARĢERS FUNKA, kas to ir mācījies pie šīs metodes autora, profesora, Rīgas Osteorecepcijas skolas veidotāja Georgija Jankovska, šo metodi varētu saukt par ķīniešu adatu terapiju latviešu izpildījumā. Viņš pats to pielieto sesto gadu.

Osteorefleksoterapija – tas skan ļoti sarežģīti. Paskaidrojiet, lūdzu, ko īsti tas nozīmē.
– Tad vispirms atgriezīsimies pie daudziem zināmās ķīniešu adatu terapijas. Tās laikā, iedurot ādas attiecīgajos punktos adatu, izraisa refleksu – kairinājumu, kas dod signālu smadzenēm. Līdzīgi notiek ar šo metodi – mēs izdarām dūrienu kaula mīkstajā daļā, ievadām kaula struktūrā fizioloģisko šķīdumu, kas arī izraisa refleksu – kairinājumu.
Diezgan biedējoši, jo medicīnu nepārzinošam cilvēkam tā šķiet kaula traumēšana.
– Jā, psiholoģiski cilvēkam šķiet, kā var durt kaula smadzenēs. Bet kāpēc neviens neuztraucas, ja muskulī injicē zāles? Tad pārdur ādu. Dūriens kaula struktūras mīkstākajā daļā kaulam neko ļaunu nenodara, kaulam nepaliek nekādas sekas – tūlīt pēc procedūras cilvēks var ņemt rokās lāpstu un iet rakt zemi vai ņemt
raketi un spēlēt tenisu.

Pilna intervija lasāma šeit


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .